| |
[Jun. 8th, 2011|08:06 pm] |
Reizpareizei vēlos vakaros bodē ar troksni iegāžas savus paklīdeņus meklējošas muterītes, un, ja paklīdenis tiešām atrodas mūsu bodē, tad turpat uz vietas sarīko scēnu ar aurošanu, ķērkšanu, dažreiz pat ar iekaustīšanu. Man nekas nav sakāms par (ne)audzināšanas metodēm - i couldn't care less -, toties man ir kaudzēm burkšķamā par manierēm. Un visi tie dažāda vecuma sīkie, kas bez aiztures runā ar pilnu muti, - tā, ka ne vārda nevar saprast. Ieveļas bodē, stumj aiz vaigiem savu stumjamo, un tāpat ar pilnu muti neartikulēti veic pasūtījumu (un savu našķu iepakojumus, protams, nomet turpat, lai gan divu soļu attālumā ir labi redzama miskaste). Starp citu, pat mana vīra nenormāli gudrais skuķis pie vakariņu galda šļupst ar pilnu muti (vienmēr brīnos, kā mans vīrs vispār saprot, ko viņa saka), un reizēm es nodomāju: nabaga laimīgajam bērnam ir paveicies, ka bērnībā nav bijis mammītes, kas mūždien zāģē "nerunā ar pilnu muti!"; no otras puses, redzot šitentās apkārtnes muterītes un viņu nemanieres, šaubos, ka mammītes esamība bērnībā šai plāksnē būtu ko uzlabojusi.
Vārdu sakot, vieni neaudzināti un cūcīgi mežoņi viņi ir - gan bērni, gan pieaugušie, gan omītes un opīši. Un man kā ārzemniecei un temporārajai rezidentei ir īpaši jāpiedomā, lai "cienītu un mīlētu zemi, kurā esmu apmetusies". Maigi izsakoties. Ar to es gribu teikt, ka mītnes zemes un tautas cienīšana un mīlēšana nemaz nav tik pašsaprotama padarīšana, kā latviešam varētu likties.
Aizburkšķējos ne tajā virzienā. Gribēju taču par smeldzīgo. Lūk, tātad vēlos vakaros vecāki u.c. vecāka gadagājuma radagabali apstaigā rajona e-bodes savu paklīdeņu meklējumos, bet vakarvakarā viens mūsu regulārais knariņš pie mums meklēja savu paklīdušo papucīti, kuram ir reāli nodzerts purns kurš mēdz paņemt uz krūts. Jo pirms pāris nedēļām šis pats knariņš uzsāka apmācīt papucīti feisbuka lietošanā (un vispār interneta, kas tas pats feisbuks vien ir), un tagad, rau, jau naktīs meklē pa e-bodēm. Starp citu, stundu vēlāk totāli pieļurbājies papucītis patiešām ievēlās bodē un pauda vēlmi feisbukot, bet vīra kungam izdevās viņu maigi un taktiski izvadīt ārā. |
|
|
| Comments: |
Foršs stāsts! :)
Bet tā kopumā tur ir labi? Nu, es domāju, tev patīk?
Patīk (lielākoties) klimats. Ļoti patīk. Viss pārējais dziļi riebjas.
Respektīvi, milzīgās kultūratšķirības vairs nav interesantas, un eksotika vairs nav eksotika.
Tas man vienmēr licies liels risks kaut kur aizemigrējot.
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}