|
Dec. 8th, 2010|11:50 am |
jā, bet, mīļō kamrādien, labdien, šī tak ir komrādes cibiņa, kurā var pūst i glupi, i izliekumā, va ne?
pēc moralizējošā ievada padalīšos ar stāstu iz dzīves.
ar Čomska vārdu sastapos tikai 90. gadā Oslō, turklāt (pie kauna turklāt) nevis no gudrām grāmatām, bet gan, krogā nejauši uzbāžoties ar savu draudzību zellim, kurš izrādījās Čomska krustdēla klasesbriedis un vispār sirdsdraugs. kad sāku zaurēt lingvistīku un, saprotams, paņēmu Noāmu Avraāmu demiurga lomā, izjutu, atpakaļejoši raugoties, muļķīgu greizsirdību, jo, teiksim, odontolōģijas studenti un pasniedzēji bija teju vai vienīgie, kas unīša krogā un citās sabiedriskās iestādēs Čomski nesauktu par savējo un neslavinātu vai nepeltu viņa viedokļus par dajebko. es jau tai laikā biju piestellējies baltslāvu profesōram par palīgu un vadīju kuslas latviešu valodas nodarbības, kad, kur gadījsies kur ne, no LR ierodas stažēties kupla kundzīte, kas ne tikai pārņem manas brangi apmaksātās stundas, bet vēl nekaunās augstprātīgi nīgri izteikties par kaukādu Homski. es toreiz vēl nebiju iedziļinājies ivritā un nezināju, ka stulbie anglosakši un, by extension, lielākā daļa baltādainās civilizācijas semītu alfabētu 8. burtu [ivritā ח: Het jeb Chet] transkribē ar ch. un, lai gan skaņa, kuru apzīmē ar ch, ir kategōriski tāļa no č, tas nav traucējis šai kreisajai izrunai kļūt par labo. karoče, es Čomski tā arī nesaukšu par Homski, bet itin labi sapratīšu tos, kas tā dara.
|
|