| |
[Jun. 24th, 2009|11:09 pm] |
Rausis ir pilnīgi traks uz līčijām.
Vispār Rausis ir diezgan obīdients suņu jaunulis - arī paiku bičot, ja vispār mēģina, tad tikai pa gabalu. Bet līčijas (tropu augļi (ogas?), kas izskatās un iznesās kā čiekuri un garšo kā vīnogas, šobrīd tiek aktīvi izmantots zināmajā procesā kā aizvietotājs) - līčiju klātbūtnē aizmirstas visas iedīdītās un paša izfunktierētās manieres, un Rausis ubago un pat atklāti zog un laupa līčijas. Tamlīdzīgu suņupuikas alkatību un alkas neredzēsiet nekādu gaļveidīgo tuvumā. Un tad man jāatceras Randa, un kā kollijlēdijai briesmīgi garšoja banāni, un meža ogas - nabaga suns ar savu garo snuķi nemācēja pats meža ogas lasīt, taču no spannīša mellenes un avenes lika iekšā kā šņakst. Un tu, cilvēks, vari redzēt, ka tas trakums uz ogām sunim nav kaut kas instinktu diktēts; tu, cilvēks, redzi, ka sunim tā ir absolūti CILVĒCISKA vājība un kāre, un pat visas izpausmes un ķermeņa valoda pirms šī kāruma dabūšanas, vēl iekārošanas procesā - tās ir tik nesuniskas! |
|
|
