|
[May. 10th, 2009|05:57 pm] |
Ar šo es vēlos publiski un oficiāli paust savu milzīgo apbrīnu, faktiski, dziedāt (jā, tieši DZIEDĀT! DROSMĪGI UN SKAĻI JO SKAĻI!!!) odas un slavas dziesmas kādai brīnišķīgai brīnišķīgās filipīniešu nācijas īpašībai.
Filipņiši patiesi ir viena varen drosmīga nācija. Drosmīgi ļaudis, kas nepazīst tādas muļķīgas, latviešiem raksturīgas īpašības kā kautrība, svārstīgums, nepārliecinātība par savām spējām. Drosmīgais filipīnietis prot visu, pilnīgi jeb ko, kam viņš (pēkšņi) izdomā pielikt savu drosmīgo roku (roku gan tiešā, gan pārnestā nozīmē). Drosmīgais filipīnietis šodien var būt profesionāls galdniekmeistars un atslēdznieks (tāpēc elementāra durvju un atslēgas uzstādīšana aiņems mēnesi intensīva darba, un rezultātam nebūs nekā kopīga ar pasūtīto, turklāt durvis būs šķības, atslēga klemmēsies, un beigās pasūtītājam pašam būs viss jāpārtaisa un jāsalabo (kas arī nav problēma, jo galu galā pasūtītājs pats tak ar ir viens varen drosmīgs filipīnietis, kas prot visu), rīt labot kanalizācijas vai ūdenspadeves vai kādas nu tur trubas, pēc kā līdz tam nevainojami darbojusies ūdens padeve itin nemaz vairs nepadod ūdeni krānam, toties padod ūdeni viskaukur citur (ielai, grīdai utt), bet parīt..bet parīt ir svētku diena, Mātes diena, fiestas diena, un tad drosmīgais filipīnietis kļūst par KARAOKES DZIEDONI. Dzied drosmīgais filipīnietis tik pat profesionāli, cik uzstāda durvis un labo ūdensvadu, toties mikrofonā - pa visu rajonu (atgādināsim, ka jour regjular filipņinieša mājoklis ir faktiski šķūnis ar plānām finiera sienām un bez logu stikliem, tb faktiski bez jebkādas skaņas izolācijas), turklāt caur jaudīgajām tumbām tieši mikrofona kanāls ir teju vienīgais novadītais; karaokes fona mūziciņa tik tā drusku. Acīmredzot, drosmīgo filipīniešu izpratnē Mātes diena (kā arī jebkura cita, vēlams kristiešu kluso sevī gremdēšanās īpašā (svētku) diena) patiesībā ir Rajona Spīdzināšanas diena. |
|
|
Comments: |
es par filipīniešiem, šo drosmīgo un izpalīdzīgo tautu!;)
:DDDDD Tad jau nav brīnums, ka ziņās stāsta par briesmīgiem postījumiem Filipīnās taifūnu laikā - kā nu nebūs, ja māja no finiera. ;)) Drosme - tā ir lieta, kas latviešiem katastrofāli pietrūkst, un es šeit nedomāju dūšu iedzert un palaist rokas, bet gan uzsākt jaunu biznesu.
Finiera mājas te ir absolūta nepieciešamība: pieļauju, ka patīkamāk būtu iestrēgt finiera drupās nevis betona/akmeņu drupās pēc zemestrīces vai tamlīdzīgām kataklizmām.
Un taifūnus jour regjular finiera mājas iztur ka nemetas. Bomžu improvizētās no kastēm un plēvēm meistarotās "mājas" gan netur, tas gan. Nu, un ziņas ir ziņas. Zin, ir meli, lieli meli, statistika un ziņas :)
Paklau, tīri praktiskas dabas jautājums - vai tajā galā ar summu ~500 USD mēnesī var dzīvot, jebšu tikai izdzīvot? | |