| |
[Apr. 21st, 2009|02:15 pm] |
|
Uzmanību, uzmanību! Runā Ārkārtīgi Lepna Gandrīztrīsmēnešusveca Kucēna Viltus Mamma. Rausis nupat pirmo reizi reāli paprasījās ārā uz čurāšanu!!!! Vīīī!!! Kvīīī Par šito tak ir jākliedz varenāk kā par..par jebko citu! Būtu vīra kungs klātbijis, būtu aurojis: "Latviāāā!!!! Usvarāāā!!!" (viņš pag.gad bija L-jā hokeja čempionāta laikā, tā ka nav nekāds vakarējais). Vot. Visi stresi un pūles, un galvas lauzīšanas, kā lai iemāca to mazo pidriķi čurāt un kakāt ārā (viņš ir baigi apķērīgs puika, visu fiksi ierubī, bet vot bija ieņēmis galvā, ka tieši ārā to darīt nedrīkst, ka, ārā esot, jāciešas cik tik vien var, līdz tiek iekšā), beidzot sāk atmaksāties. Nu jā. Nekas sarežģīts. Tikai pacietība sagaidīt, ka šis vairs nevar nociesties (un nociesties šis varēja illllllgi), un tad šaušalīga slavēšana. Dažas tādas pacietības cīņas un šaušalīgas slavēšanas, un sīkais jau sāk ierubīt fišku no pareizās puses. Tagad tikai noreaģēt, kad viņš prasās ārā - tā šaudīkla tak visu laiku kaut ko grib un lien virsū tusoties. Ja tirināšanās un šausmīgā draudzēšanās lēkme ir komplektā ar ilgpilnu skatu uz durvīm, tad jāņem vien pavadiņa un jāved mazais sivēns laukā. |
|
|
