|
Mar. 13th, 2008|06:01 pm |
nesaprotu, pa kuru laiku kaut kas milzīgi ģenerāls ir noticies ar manām vērtībām, pasaules uzskatu, nu, tām personības balsta konstrukcijām.
piemēram, ņemsim to pašu prostitūciju. kas man, grozi kā gribi, nekādi neliekas mazāk cienījams arods kā jebkurš cits, ja ne pat cienījamāks par dažu labu kantor-parazīt-arodu. ja vien cilvēks savu darbu dara godprātīgi, un ja vēl ir talants, gribēšana - nu, kā jau pie jebkura aroda un amata. un izglītojas takš ar, skaic, ka ne jau skolās kaut kādās (kaut gan wtf - bārmeņiem ir savas studiju programmas akreditētās, kā minimums, koledžās, kāpēc prostitūšiem nevar būt?), bet praktiski un tā, varbūt pat slepenās ģildes viņām/-iem ir. un darbs ar acīmredzamu vērtību tas ir, nevis kā naudas kāsēju burbuļkantori kaut kādi. tūlītējs prieks, bauda, apmierinājums klientam, pat laime varbūt, ja cilvēks ir sava aroda meistars. noderīgāks amats vēl par podziedātājiem un pianistiem ir prostitūts. tad nu mēģinu amatieristiski izprast, kāpēc prostitūcija ir tik ļoti stigmatizēta. kā tev šķiet? |
|