- 17.12.09 19:00
-
Aptuveni tā:
"Par melnu [tur gen deminutīvs - melnīti, morīti] mani sauc,
es balta piedzimu,
vasaras saule
mani tādu padarīja.
Melna, skaista esmu [melniņa, skaistiņa]
melna un skaista,
un man ir daiļas acis."
Pasakiet melnajai,
ja viņa grib braukt līdzi,
[pasakiet], ka kuģim jau uzvilktas buras,
tas drīz dosies ceļā. [šo pantu Avišai nedzied]
"Par melnu mani sauc
jūrnieki.
Ja vēlreiz viņi mani sauks,
Braukšu prom kopā ar viņiem.
[tālāk Avišai nedzied, bet es uzdūros grāmatai par Balkānu sefardu dziesmām, un tur bija čupu čupām dažāda garuma varianti, kā jau dainu skapī pieklājas]
Par melnu mani sauc
karaļa dēls.
Ja viņš mani sauks vēlreiz,
Braukšu viņam līdzi.
Par melnu mani sauc,
es balta piedzimu,
kā jauna/neprecēta meita staigājot,
krāsu zaudēju.
"Nāc lejā, melnā,
ja vari nokāpt [?]!
Jo esmu kuģim uzvilcis buras,
gribu braukt prom."
Viņa ietērpās zaļā
un dzeltenā,
gluži kā ...
ar ... [man fonētiski šķiet: kā bumbieri ar ingveru :) bet vārdnīcās nevaru atrast]
Viņā tērpās zaļā
un ... [safrāndzeltenā]
gluži kā bumbieris [?]
ar persikiem [?]
Viņa tērpās zaļā
un citās krāsās,
gluži kā roze
ar .... [citu puķi]
No lejas, no jūras
viņš viņu redzēja nākam:
"Šeit es jūs gaidu,
lai par sievu apņemtu."
Vēl ir varianti ar garākām ģērbšanās ainām.
Un tāds smuks pantiņš:
No tiem logiem
uz mani lido bultas,
Ja tās ir mīlas bultas,
tās lidos taisni.
Un kad viņa no augšas to karaļdēlu uzlūko, tad pēc tam:
Viņa tam trepītes taisīja
no zelta un ziloņkaula,
lai mīļotais varētu augšā kāpt
un viņai godu izrādīt.