- 2.4.09 20:44
-
Žagatu diena. Bijām nelielā izgājienā gar mūriem un jūras malu. Vējš bija liels un putni bļaustīgi (visas šitās kaijas un zīriņus es nemūžam neiemācīšos atšķirt). Bet visskaistāko godā ir ieceltas jūras žagatas, kas pa krastu ņēmās skaļi un līksmi. Bet tālāk no vēja un jūras ņēmās žagatas parastās, sen neatceros redzējusi tik daudz skaistu žagatu. Vēl nupat noskaidroju, ka cienīgie putni, kas ir melni kā kraukļi, bet mazāki, un uz vārnu un kovārņu fona izskatās pēc īstiem smalkmaņiem, ir saucami par krauķiem.
Krastā pūpoli nometuši vākus, bet vēl nezied. Silti iežogotajā botāniskā dārza nokalnē pavasaris daudz pavasarīgāks kā citur. Sniegpulksteņu lauki, krokusu pleķi. Visādu pasugu burvjulazdas jau zied. Pa šiem gadiem parkā uzradies koka Linnejs ar varenu degunu. Bambusu audze dīķa malā vēl biezāka. Un izrādās, ka daži koki, uz kuriem iepriekš skatījos gluži vienaldzīgām acīm, ir platānas, bet platānas, kā zināms, ir visu koku koki (vai varbūt šis likums ir spēkā tikai citas jūras krastos).
Rīt ieplānots staigājiens uz lapeglēm. Tagad varu dīdīties un minēt, vai tas netverami maigais zaļums jau būs parādījies. Vispavasarīgākais pavasaris ir tas brīdis, kad ap lapegli uzrodas zaļā migliņa.
Un vēl mani interesē, vai šadā eksaltācijā var nodzīvot veselu mēnesi. Veiksim eksperimentu.