- 14.10.08 11:39
-
Par to, ka tituls ir Aragonas karalis, nevienam nav šaubu. Turklāt katram no šiem puišiem bija vēl daudz titulu, kā jau puksta piemērā minēts. Un tik un tā jau tajā laikā figurēja arī Katalānijas vārds, un principāta iemītnieki savus karaļus sauca par savējiem. Arī par lusti nav runa, tas ir romāns.
Latviskošana pēc izrunas, jā, jā, protams. Tas ir arī mans maizes darbs, un par katalāņu izrunu viss skaidrs.
Bet tad gadās puisis, kura tēvs ir vācietis (Sv. R. imperatora F. medību vanagu kopējs) māte daiļa itāliete, dzimis puisis Itālijā, bet 8 gadu vecumā kāpis uz templiešu kuģa, kur šim par aizbildni ir kāds franču bruņinieks. Pēc tam viņš siro un karo pa visu Vidusjūru un beigu beigās, nē, visam pa vidu, kļūst par katalāņu, ak atvainojos, Aragonas Kroņa, flotes admirāli un varoni. Un pēc kuras izrunas šī puiša vārdu latviskot? Rakstītā veidā ir gadījies redzēt variantus astoņus, citu par citu skaistāku. Skaidrs, ka puisis bija poliglots, bet kurā valodā viņš pats domās izrunāja savu vārdu, es nezinu un nezināšu. Rezultāts: tā kā romāniņš no katalāņu viedokļa, es lieku pēc katalāņu (turklāt mūsdienu izrunas). murgs, vienvārdsakot.