- 17.5.08 16:27
-
Paužot sajūsmību par
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kuskus talantiem, uzdrošinos te ievietot viņa atdzejotu Rustiko de Filipo (13. gs.) sonetu.
Ej kur iedama, vienmēr tu smirdi pēc kakām,
O, smerdele stulbā, tu puvusī maita.
Elpa aizraujas katram, kas gadās tev blakām.
Visi nāsis spiež ciet, bēg ar gaitu it raitu.
No taviem brūnajiem zobiem plūst baismīga dvaka
Tava puvekļu elpa ož kā sprāgusi aita.
Kā cipreses smarža šķiet atejas smaka –
Tik traki ap sevi tu gaisu spēj maitāt
Kad mutes caurumu atver vēl vairāk,
Šķiet, līķu kaudzi tu brokastīs tiesā.
Kādēļ neslēpies? Nemirsti? Staigā pa ielām?
Visa pasaule bēg no tevis un vairās,
Kā lapsu ala šķiet tava smirdīgā miesa.
Tik traka tev smaka. Posts no tevis vēl lielāks.