- 5.3.08 14:05
-
Jā. Man bija tā nenormāli līdzīgi, pat neticami - aizbraucu uz laukiem, nepīpēju jau kādu mēnesi vai dažas nedēļas, ieraugu uz kamīna cigarešu paciņu, mirkli vilcinos, iemetu liesmās, sadedzinu. Nakts, zvana meita, viņai kaut kāda bēda/histērija, es satraucos, beidzu runāt, atveru vīna pudeli, iedzeru, rokas trīc, pēkšņi tā sagribas pīpēt, ka sienas jāskrāpē. Pārroku visu māju, meklēju pat končikus krāsns pelnos - nekā. Atceros, ka puika (dēls) audzēja tabaku eksperimentālā kārtā, ko dāvināt savam tēvam. Tā tabaka izkārta šķūnī žāvēties. Es, būdama bailīga kā zaķis, ar vāju bateriju nakts vidū naktskreklā kuļos uz šķūni, klupdama krizfama pa tukšiem spaiņiem un ķerrām tieku līdz žāvējamai auklai, noplēšu vienu mitru, savītušu milzu lapu, tieku atpakaļ mājās, satinu slapju rullīti, mēģinu dedzināt, protams, nesekmīgi, tikai uz mirklīti aizgruzdas, tad provēju ievilkt tos gruzduma dūmus. Šausmas.