17. Jūlijs 2015

• viņš bija tik liels, ka es pastāstīšu, ja?
• 17.7.15 00:02
• tātad stāsts ir par besi, kurmi un alni.
  bij man besis, vakar, tas ir, aizvakar. liels un nepamatots. visi no manis aizmuka, un man pat nebija, ar ko strīdēties. tā ir baisa zituācija, kad gribas kasīties, bet visi aizmukuši. un tad es visa tāda besīga laistīju dārzu, a tur kurmis, cūka, uzradies, un izcilājis visu, ko vien tāds cūka, tas ir, kurmis var izcilāt. un tad es tai besī sāku laist šim alās daudz ļoti auksta ūdens. aiz tīras riebeklības. stāvēju un pati tīksminājos, cik esmu ļauna. vienubrīd ap vienu pieūdeņoto atveri zeme sāka cilāties, no pazemes skanēja bļaķ, bļaķ skaidrā kurmju valodā, es pat aizskrēju pēc spaiņa un lāpstas, bet tad viss palika kluss. un slapjš. ar visu to ņemtni un citiem apstākļiem paskriet neaizgāju. a man besīgai nepaskriet, tas, ziniet, galīgi nav pareizi.
  no rīta, pareizāk, tai laikā, kad mostos, izrādījās, ka besis dubultojies un dubultojušies arī kurmju rakumi. un tā viņi visu dienu vairojās. līdz uznāca baigais pērkons, un nokrita mākonis, un manā vietā pielēja visu, ij dobes, ij rakumus. un es klusībā ļauni smīkņāju, ka kurmim, cūkam, atkal slapjas samta biksiņas. bet pērkons, pērkons, pērkons, un uz mežu skriet bailīgi. bet vēl bailīgāk turpināt kultivēt besi ar neskriešanu. katrā ziņā iztaisījos uz skriešanu stipri vēlāk nekā parasti, un vēlāk parasti nozīmē visādu dzīvo radību uz trases vai trases malās.
  skrienu, skrienu pa to kūpošo, garojošo pēclietus ceļu, un vienā vietā man tā kā liekas, ka saožu kaut ko lielu, teiksim, tādu kā mežonīgu govi. ha. bet nu labi, skrienu tik tālāk. un, kad nu es griežos apkārt un laižu atpakaļ, piepeši no biezajiem brikšņiem stipri nedaudzu metru attālumā metas ārā alnis, pārlēkšo pāri manam skrejceļam un laiž prom pa bērziņiem aizaugušo izcirtumu. liels tāds. un ātrs. bet daudz pieklājīgāks par kurmi. ne lamājās, nekā. un tad es arī nolēmu būt pieklājīga, uz vietas nestāvēt un nemēģināt viņu fočēt, bet godīgi šķērsot viņa pēdas un jozt mājās. ar mazliet paātrinātu pulsu. labi, būsim godīgi, tas bija visai negaidīti un biedējoši, kad šitā masa, šitamais blāķis izmetās ārā no tumšuma. oj.
  bet galvenais ir atklājums, ka slapjš kurmis pret besi nepalīdz, bet alnis palīdz. vot.
  Tags: skriet
• 12 rakstair doma