10. Februāris 2014

• 10.2.14 00:23
• ja saskrienās par daudz, tad organisms paziņo, ka šodien gana strādāts, un atsakās darīt ko nopietnu un vērā ņemamu, un diemžēl tas attiecas uz visa veida darbiem, arī uz tiem, ko dara galva, nevis kājas. sākumā mēģināju viltīgi piemānīt rumpi, nomainot godīgu rakstāmgaldu pret zvilnammēbeli ar spilvenu krāvumu, bet nekā, šis, proti, organisms, bļaun, ka piekusis, un visu laiku pieprasa visādas barībsvielas, treknus, gardus sierus un mīļoto primitivo ieskaitot. nu ko lai dara? nestrādāt nevar un neskriet arī nevar. (jo mana sirde nojauš, ka tas baltais un baisais vēl atgriezīsies, un tad toč paskriet atkal nevarēs.)
  vienvārdsakot, plinte un grāmata ir iemesta krūmos stūrī, un primitivo ir atkorķēts. izdevēji un sirdsapziņa kopīgiem spēkiem mani nobeigs, es zinu.
  Tags: dzert, skriet
• 4 rakstair doma