18. Februāris 2013

• 18.2.13 01:04
• sapratu, ko man 2666 atgādina. Boshu. un drusku arī Brēgeli. ņigu ņegu mazie šausmu stāsti un mazās karikatūras, biedējošas un aci pievelk, un velk iekšā un baida, un mulsina. un katrs pēta atsevišķos stāstiņus, šausmu vai ērmību jūkli, un neviens īsti neredz un nemaz nevar aptvert kopskatu, jo skatienu nemaz nevar nofokusēt tā, lai kopskatu uztvertu. un neviens īsti nezina, kas tajās bildēs domāts. skaidro līdzības tā un šitā, bet droši nezina. un vēl es atceros, kā de, šķiet, Briselē pēc Bosha skatīšanās teica, ka pēc tā nevienu citu vairs nav iespējams uztvert nopietni/ņemt par pilnu. (atvainojos par neprecīzu citēšanu).
  un ar 2666 ir tieši tā.
  Tags: 2666
• 0 rakstair doma