14. Februāris 2008

• 14.2.08 04:03
• Tā, jaunie laiki. Tie paši, kas pienākuši jau sen.
  Es te sēžu, taisu mazu bibliogrāfisku sarakstiņu un plānoju rītdien iegriezties tuvējā rajona bibliotēkā pēc kārtējās grāmatu čupiņas darbam, un laikus izpētu el-katalogu, lai zinātu, ko lasošie konkurenti jau aizstiepuši prom.
  Es sen vairs nebrīnos par to, ka autors (lasi, godājamais, slavenais un ievērojamais klasiķis) X, Y vai Z latviski nav tulkots nemaz. Esmu pārstājusi gausties un vaimanāt, kad izrādās, ka autori T, U un V (pareizāk tikai pa vienam slavenākajam darbam) latviski tulkoti gan ir, taču saskaņā ar lielo vismaucības likumu tulkojumā ir izlaistas man vajadzīgās nodaļas/daļas/dziedājumi/paragrāfi utt. Un, protams, es neceru, ka parastā rajona bibliotēkā varētu būt viss, kas tomēr ir iztulkots kaut pa pusei. Bet kāda suņa (lasi, politisko ideālu) dēļ no plauktiem ir jāizmet viss, kas stāvēja godavietā padomju laikos, ko?
  Iedomājieties tik: Marksa viņiem nav nemaz! Tu-tū. Tagad atliek tikai noskaidrot, vai arī Nacionālā bibliotēka attiecīgos rakstus samalusi papīrmasā, vai arī tie noglabāti vistālākajā un nesasniedzamākajā krātuvē. Labi, labi, lielais kopkatalogs rāda, ka samalti nav, tomēr, tomēr. Ka tik varētu radīt man liekas mocības, ak vai...
  
  Doties pie speciālista un noskaidrot, kā manī iedzimusi nepatika pret Nacionālo bibliotēku? Pareizāk, pret tās telpām un bezgaisu, bezvietību un visām citām bez- un ne-?
• 6 rakstair doma

• 14.2.08 22:57
• Izdomāju, kāpēc negribu iet uz NB.
  Vienkārši mana bibliotēka un lasītava ir labāka (tas nekas, ka daudzsimttūkstošreiz nabadzīgāka). vot. Tikko, t.i., pirms stundas izvadīju pa durvīm vienu no pastāvīgajiem apmeklētājiem. Nodevis iepriekšējo grāmatu porciju (sk. piezīmi nr. 1), viņš saņēma vispirms krūzi stipras kafijas, palielu bļodeli karamelizēta saldējuma, pēc tam sarunas un smieklošanu, tad krūzi augļu tējas, vēl drusku sarunu, nākamo grāmatu kaudzi (skat piezīmi nr. 2) un izvadīšanu ar ķiķināšanu.
  Nu kurā vēl bibliotēkā ir tik laba apkalpošana, ko? Vienīgi pie de. Un vēl šur tur.
  
  Piezīme nr. 1:
  a) Sass Hanno. Šeit biju es. - Dienas Grāmata, 2006
  b) Džeimss Stīvenss. Zelta pods. - Liels un mazs, 2007
  c) Nīls Geimens. Nekadiene. - AGB, 2005
  d) Agota Kristofa. Lielā burtnīca. - Valters un Rapa, 2007
  e) Vela Makdermida. Tālā atbalss. - Zvaigzne ABC, 2007
  
  Grāmatas mēnesi braukājušas līdzi darba mašīnā, vazājušās pa mežiem, ir tikpat tīras un smukas, bet smaržo pēc mašīneļļām, zāģiem, dūmiem, ugunskuriem, zāģeriem, mitruma, vecām lauku mājām un vēl kaut kā.
  
  Piezīme nr. 2:
  a) Emanuēls Karērs. Klases izbraukums. - J. Rozes apgāds, 2008
  b) Pols Terū. Moskītu krasts. - AGB, 2006
  c) Elvita Ruka. Sirsnīgie suņi. - Dienas Grāmata, 2006
  d) Lato Lapsa. Deviņas Āfrikas. - J. Rozes apgāds, 2006
  e) Lato Lapsa. Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma. - J. Rozes apgāds, 2005
  f) P.G. Vudhauzs. Labs i', Džīvs! - Tapals, 2004
  g) P.G. Vudhauzs. Drošu dūšu, Džīvs! - Tapals, 2005
  
  Dažas grāmatas palikušas pie lasītāja no iepriekšējām reizēm, jo esot lasāmas lēnām vai pamazām.
  
  Piezīme nr. 3
  Lasītava gan te darbojas tikai ģimenes locekļiem.
• 0 rakstair doma

• 14.2.08 23:36
• Kaķis pastiepies līdz Austrumeiropas plauktam un jau labu laiciņu aizrautīgi osta Agotu Kristofu - ak, brīvie meži un brīvo mežu smaržas.
• 0 rakstair doma