- 20.11.12 01:59
-
ir šausmīgi daudz variantu. tīkla plašumos var meklēt ar kodētajiem nosaukumiem "melanzane alla parmigiana" vai "parmigiana di melanzane".
bet manējais variants ir tāds. ņem kādus četrus baklažānus, sašķēlē ~ puscentimetra biezumā, sakaisa diezgan dāsni ar rupjo sāli, liek bļodā (vai vēl labāk lielā caurdurī/sietā), noslogo ar šķīvi un krietnu smagumu. atstāj stundu vai pusotru. tad katru šķēli noskalo tekošā ūdenī un nosusina (senajās receptēs - liek saulē nožūt). tad uz nepiedegošas pannas bišķi olīveļļas un apcep šķēles smuki iedzeltenas, brūnraibas no abām pusēm. (ir varianti, ka restē. ir varianti, ka cep lielā eļļas daudzumā un tad nosusina. ir varianti, ka apviļā miltos).
kamēr tie baklažāni sākumā sāļojas un atsvabinās no sīvuma, uztaisa mērci. ņem vai nu "passata di pomodoro" vai "polpa di pomodoro" - ja otro, tad kārtīgi izspaida, izķeksē mizu paliekas utt. (man bija divas mazās bundžas polpas). sīki sakapā pāris daiviņas ķiploka, apcep olīveļļā, gāž virsū tomātus, bišķi sāls, kādu drusku bazilika (vai kādu ~provansas zāļu maisījumu), un ļauj sutināties minūtes divdesmit, līdz tā ir mērce, ne vairs skābi tomāti.
kamēr sutinās utt., sarīvē labu gabalu parmidžāno vai cita cietā, nogatavinātā siera. un mocarellu sagriež. (daži uzskata, ka pareizāk ir ņemt nevis mocarellu, bet provoloni vai kačokavallo.)
tad ņem cepešpannu, apakšā pašļāc drusku tomātu mērces, liek kārtu apcepto baklažānu, saliek pa druskai mocarellas, pārkaisa ar pramidžāno, pārlej mērcīti, atkal baklazānus utt. pašā virsū parmidžāno. cep ~200 grādos minūtes četrdesmit. un tad sākas grūtākā daļa. tam visam ļauj atdzist un pastāvēt vismaz divas stundas. tad silda atkal un ēd. tās stundas ir mokošas, bet tautas gudrība apgalvo, ka tikai tad viss pareizi sasūcas utt.