- 5.9.11 00:10
-
pai, pai! visu izdarījām kā nākas :)
no tā Hences bija kaut kas tāds disonējošs, par elli un kapitālismu (khmm, vienīgie elementi, ko atceros no ātrumā izlasītajiem vācu pantiem), man to tā piemetās drusku sirdsklauves un drebulis. brr. un tad es sev stāstīju, ka mūzikai taču nav jābūt smukai utt. bet īstenībā jutos gandrīz atvieglota, kad tas hence izbeidzās.
a no knaifeļa bija: «Белым по белому», венок сонетов Сергея Вакуленко для смешанного хора a cappella.