Vakardiena bija reti laba. Vārda diena nosvīnēta, manuprāt, godam.

Bet vispār mani pēdējā priecē sajūta, ka viss tik labi sakārtojas un veicas. Brīnumaini, pat tik brīnumaini, ka lāgā nespēju tam noticēt.

Alles stimmt. Un dodos rakstīt savu pirmo garadarbu vāciski.

Atzīmēju, ka šodien atklāju sezonu vellim.
Piebilstu, ka jūtos ļoti labi, jo sāku atpūsties un ārā ir pavasaris ar sauli un smaržu.
Palielos, ka rīt lieku LIELO anglenes testu un runāju intervijā.
Lepojos, ka pabeidzu Black Ceasar's tulkojumu un man tas patika.
Priecājos, ka skan polārie pērtiķi.
Ceru, ka rītdiena pienāks ātri, tātad laiks ar manu mīļoto arī.
Parādu, ka man ir mazliet īsāka frizūra.
Paziņoju, ka mana dzīve ir skaista un tik vērta, lai to izdzīvotu vairākkārt.

Man ir bijis lielisks pilngadības dzimenes pasākums. O, jā.
Un tās dāvanas, tās dāvanas - labākas nevar vēlēties.

Paldies visiemvisiem. Bet visvairāk - manai mīļotajai.

Man sāp pirksti, bet esmu lepns par sevi un the FAs.
Trīs stundas mūzikas bez pārtraukuma. Lieliski!
Sirds kāpj laukā aiz tā, cik skaisti.

Izgulējos. Uzrakstīju ķīmiju, līdz galvassāpēm slodzi laižot. Tagad atkal ir labi.
Un manī sāk atgriezties spēki. Labums nāks atkal.

Bet kāds taurenis būs ļoti, ļoti laimīgs.

Pēc skriešanas, darīšanas, lidošanas un tecēšanas ir labi, ja var apstāties. Apstāties tur, kur knibulis sals netiek klāt. Jo silti.

Agresija. Neslēpta, jo vakars. Smadzenes nogurušas. Teikumi īsi.
Aizkaitināms ar dažiem vārdiem, lai kā arī censtos saglabāt prieku.
Daži vārdi. Mana mīļā, viņas vārdi. Bez iemesla. Būtu labi, tā nebūtu.
Bet nav. Kaut kas manī ir noticis, ka nevar teikt "lieliski". Cieņa.
Pārāk ļoti cienu un mīlu savu dārgo. Turos rāmjos. Cik nu var.
Kad miegs aiziet, ar to kopā miers. G un R. Grrrrrr... iznāk. Ne viss.
Zūd stablitāte un sirds. Johaidī. Tas jau vienreiz rakstīts. Un justs.
Justs esot vīriešu vārds. Jājautā viņam. Jumts paceļas. Bet nē.
Prom Tevi nelaidīšu. Gulēt. Ātri, ātri gulēt. Miegs. Miers. Būs labi.

Hēh. Kaut kāds negribulis iekšā jebko darīt. Ja roka nesāktu pēc trim sekvencēm sāpēt, varētu visu vakaru klausīties VII mi, V La, II si .. atkal un atkal. Rudens.
Un tā vien gribas pateikt: "Štrunts ar mācībām un jādara-to-un-jādara-šito." Ek. Šodien vēl jā. Un tad ķeršos, grābšos, cik spara.
Bet pagaidām - minors, mažors, minors... minors, mažors, minors...

Citēju kādas jaunkundzes dr.lv dienasgrāmatu:

sis wakars;)

sis wakars izwertas wel jautrax neka es biju domajusi!;) satiku sawu bijuso klasesbiedru un izradas ka wins nemaz naw mainijies!;)

mes wisi izbaudijam ziemas priekus(lasma,marita,emilija,edite,es,gatis;),andis)!;)

wai naw jauki!;)

Man tas radīja konvulsijas. Un Tev?