Es jūtos noguris. Bet iekšā patīkami kņud un domu zobrati griežas itin labi.

Kas gan ir bijis tagad? Daaaudz aizņemtības, visādas skriešanas un lēkšanas, un traukšanās. Sajūta tāda, it kā pēc brīvlaika ieskrietos un vēl nebūtu apstājies, bet visjaukāk ir saprast to, ka tāda skriešana būs vēl tikai vienu nedēļu. Tad visam vajadzētu rimties - dodiet man vienu likeu brīvdienu, un es izdarīšu visu, lai turpmāk laiks būtu kas cits, kā tikai darām-darām.

Vispār jau debates ir mainījušas manas dzīves pulsu. Ja aizņem sestdienu, tad svētdienā darbi paši iekrīt. Bet pirmās vietas dēļ ir vērts. Un ir vērts arī lieliska pasākuma pie Sniedzes un priecīgi ar zviedriem pavadīta laika dēļ.

Nervozitāte un nemitīgās pārdomas, atbildi gaidot, kā arī zvanīšana ar savu Zelta Zivi ir attaisnojusies - mēs ar manu mīļo braucam uz grieķu zemi. Un filmiņu, kas tapa uzņemta kā mājasdarbs (laikam jau labs tātad), rādīs Eiropas jauniešu filmu festivālā. Tas, ar ko to uzņēmu, nebija par īsta videokamera, bet gan mans fočuks.

Manas sajūtas ir mainījušās. Manas mīļotās arī. Esam laimīgi.

Rokas pat reibinoši smaržo pēc Stendera ķiršu ziepēm. Drīz nāks miegs, un ir labi.