2oo4. teju, teju būs cauri.
Visās malās tiek rīkotas aptaujas, pārskati un veidoti komentāri par aizgājušo. Tā jau ir, cilvēkiem vajag kādu punktu, lai pagrieztos un paskatītos uz ceļu, kas noiets un pa kuru vēlreiz iet nevar. Gluži kā pie viena no daudzajiem krustojumiem, kad jāpaskatās, no kurienes esi atnācis un uz kurieni ej.

Kāpēc mani nesaista šāda pieeja? Vai vajadzētu vispār? Dzīve ir kā nebeidzams plūdums, kurā viss ir mainīgs. Paliek tikai tas, kas ir tā vērts. Es zinu vērtības savā dzīvē - vērtības, kas nav mainījušās gadiem. Un beidzot top piepildītas.

Priekšā 2oo5., un es esmu laimīgs. Un būšu tāds visu nākamo gadu, lai 2oo5. gada 31. decembrī atkal mazliet pārdomātu.

Lai nākamais gads ar šampanieša burbuļiem dzirkstī, lai debesis vienmēr smaida. Mums.