Vēls oktobra vakars. Arā lēnām viešas mitrums, vēsums. Liela mājās sēdēt negribēšana. Skatiens uz velli, saruna MSN ar Juri - ripojam!

 

Ripojam, ripojam..līdz kādiem 21 vēl ir ok - no gaisa nekas nekrīt.. Ieejam Alfā, piedzeramies..ar kolu. :) Un tad - ripot uz Berģiem? Aukstumā? Lietū? Tā, lai izmirktu līdz ādai? Protams!!!

 

Un atpakaļceļš mājā paiet vienkārši sajukušu cilvēku rēkšanā... Par to, ka slapjš..par to, ka kājas sāk žļurkstēt, par peļķēm, par braukšanu pa šosejas pretējo pusi. Riteņot taču ir foršīī!! Weāli wullz!

 

Kas brauks ar mums pa nākamajiem lielajiem rudens lietiem? Galvoju, ka tējas krūze un siltas čības pēc šāda izripājiena tiks novērtētas augstāk par visu pasaulē. :)

Rīt atkal uz šuci? Atkal jāceļas no rīta? Atkal jākustina smadzenes? Ek.. :)

 

Brīvais laiks bija un vēl joprojām ir ok..nekā nopietna nedarīšana tiešām palīdz atsisties no šuces rutīnas. Visi piekrīt?

 

Žēl vienīgi, ka nebija izdevības satikt visus, ko sen nebiju redzējis. Darba dienās ar laiku ir tā, kā ir.