Vēls oktobra vakars. Arā lēnām viešas mitrums, vēsums. Liela mājās sēdēt negribēšana. Skatiens uz velli, saruna MSN ar Juri - ripojam!

 

Ripojam, ripojam..līdz kādiem 21 vēl ir ok - no gaisa nekas nekrīt.. Ieejam Alfā, piedzeramies..ar kolu. :) Un tad - ripot uz Berģiem? Aukstumā? Lietū? Tā, lai izmirktu līdz ādai? Protams!!!

 

Un atpakaļceļš mājā paiet vienkārši sajukušu cilvēku rēkšanā... Par to, ka slapjš..par to, ka kājas sāk žļurkstēt, par peļķēm, par braukšanu pa šosejas pretējo pusi. Riteņot taču ir foršīī!! Weāli wullz!

 

Kas brauks ar mums pa nākamajiem lielajiem rudens lietiem? Galvoju, ka tējas krūze un siltas čības pēc šāda izripājiena tiks novērtētas augstāk par visu pasaulē. :)