Hmm, vai no gičas var kļūt atkarīgs? Es jau neesmu nekāds pro, bet vienalga - ja katru dienu nepaspēlēju, sāk ļooti gribēties. Arī tagad (iemetiet ar acīm pa laiku), kad esmu tikko atripojis no kārtējā gičas treniņa (un kāpēc gičai nevarētu būt treniņi?), neatteiktos no iespējas pakutināt stīgas. Laikam jau tomēr var.

 

Vēl man sāk likties, ka esmu atkarīgs no domāšanas. Man ir grūti nedomāt par visādām lietām, ar ko nav vajadzības piesārņot smadzeni. Visu laiku kaut kas knosās un šaudās manī. Kāpēc nevarētu vienkārši ņemt un atslēgt uz laiku to domāšanu? Būtu daudz labāk.

 

Labi vismaz, ka no rutīnas neesmu atkarīgs. Krīt uz nerviem. Rutīna liek justies kā vāverei ritenī...kas spieķos ierauta...