03:06 pmshodien ir ljoti skaista diena.seedeeju kreeslaa un vnk skatiijos debesiis, kuraas bija tieshaam iists sniegputenis.laikam apshu puukas taisiija iistu izraadi, kuraa vareeja raudziities stundaam.klusums, kursh mijaas ar putniem un taalumaa skanoshiem zaales pljaaveejiem.viss buutu labi, ja vien shis miers un klusums neveestiitu par naavi.es nekad nepieradiishu pie savu daudzo, bet miiljo dziivniecinju naaves.preciizaak, gatavoshanos tai.seezhu un luukojos uz savu mazo njinu, kas moca peedeejaas savas iisaa(bet tomeer garaa) muuzha dienas.un sliktaakais ir tas, ka es vinjai nekaadi vairs nevaru paliidzeet.es nevaru vinju samiiljot, jo rokaas vinjai shodien nepatiik atrasties, kko garshiigu iedot arii nevaru, jo eest vinja vairs neeed.vinja man pat vairs iekost nevar, un es vinjai ljautu kost un kost, zinot, ka tas vinaji tik ljoti patiik.es pie naaves nekad nepieradiishu, un to laikam nespej neviens... |
Lidot nozīmē arī krist...
May 20th, 2007
09:40 pmIlgas un sapņi- kā pavasarīgs sniegs uz nomaļa meža ceļa. Daļa iesūcas zemē, daļa- paceļas debesīs. Tie, kuri debesīs, tiem ir vieglāk, var pacelties augstāk, var nolaisties zemāk, ar vēja pūtienu var aizklīst tur, no kurienes viss citādi izskatās.Tikai tie, kas uz zemes paliek, tiem ir grūtāk, tiem tepat jāpaliek. Var tikai iztēlē augšup celties un atpakaļ krist, var nemaņā zust… Par visu uz šīs grēcīgās zemes(kā saka), atbild Dievs. (Leons Amoliņš) |
Powered by Sviesta Ciba