Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Wednesday, July 16th, 2008 |
|
||||
|
Eev, ev eev! Kurš tos horoskopus drauģeļos domā? Jau pāris reizes šie mani ir paspējuši paranojā novest.. nu tādā īstā paranojā. Par šito gandrīz no krēsla nokritu. "Šodien Tev noderētu pasaulslavenais „Mazais princis”, jo dažkārt Tev ir grūtāk par grūtu atrast un iepriecināt mazo ziķeri sevī, nezaudējot arī to daļu, kas jau stipri pieaugusi. Tu taču vienmēr centies atbildēt par tiem, kurus pieradini." Man tiešām vajag pieradināt fretku. Kaķim es būšu par skarbu. |
||||
|
|
|
||||||
|
"Spēks rodas no kritiena un no nevēlēšanās krist. Spēks rodas, izlīdzinoties nevienlīdzībai. Spēks rodas no mīlestības. Spēks rodas no naida. Spēks rodas no pretspēka. Spēks rodas no gribas pastāvēt un vēlēšanās apliecināt savu esamību. Dzīve ir maiņas tirgus. Mūžu ar jēgu nodzīvo tie, kas savas minūtes, stundas un dienas apmaina pret kaut ko vērtīgu un skaistu. Dzīve skrien ātrāk, nekā spējam mīlēt, un atmiņas ir neizmīlēta mīlestība." /Z.Skujiņš/ Man liekas, ka atmiņas ir domātas vecumdienām, lai atcerētos, kāda skaista dzīve Tev bijusi. Viss ir vienkārši - gribi, ej dzīvo! Gribi - ej un mīli! Gribi - ej un smaidi! Atmiņas dzīvos Tavā realitātē. Tikai katrs pats ir savas smagās nastas vilcējs, ja vispār to izvēlas vilkt. Baidoties un meklējot aizvien taisnākus ceļus, pa kuriem iet, mēs pazaudējam paši savējos - tos, kas mūs padara par tik unikāliem un skaistiem savā vienkāršībā. |
||||||
|
|
|
||
| 4 am beidzas Cibas darba laiks. Arlabunakti visiem, kam paspēju sakrist uz nerviem ;) | ||
|
|
|
||||
|
Pūk,apsoli tu arī,ka tu mani nekad neaizmirsīsi. Nekad,nekad.Pat ja man būs jau simt gadu. Pūks brīdi padomāja. - Un cik tad man būs gadu? - Deviņdesmit deviņi. Pūks pamāja ar galvu. - Es apsolu,-viņš teica. Vēl arvien skatīdamies plašajā pasaulē,Kristofers Robins pastiepa roku un saņēma Pūka ķepu. - Pūk,- Kristofers Robins nopietni sacīja,lai kas arī notiktu,tu sapratīsi,vai ne? -Ko sapratīšu? -Ak,neko!-viņš iesmējās un uzlēca kājās. -Ejam! -Kur?-jautāja Pūks. -Pasaulē!-teica Kristofers Robins |
||||
|
|
|
||||
| Agrāk vajadzēja mēnešus, tad nedēļas, bet tagad pietiek ar vienu nakti. Es zinu, kā ar sevi strādāt, lai spētu dzīvot viegli. | ||||
|
|
|
||||
|
Nu bet pareizi - manas brilles tak arī tika sašķaidītas tajā nelaimīgajā katamarāniešu uzbrukumā. Aiz lielām bēdām par telefonu, šito jau biju aizmirsusi, tagad gan škrobe, ka nav ko uz acs uzlikt. Lai viņām vieglas smiltis. |
||||
|
|
|
||||
|
Pupi nogalina, bet taksis vienmēr izglābj!* * Tas tā, maza atziņa, mājās nākot. Paldies par kompāniju! ;) |
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||