Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Monday, May 19th, 2008 |
|
||||
Dzimis laimes krekliņā ar tetovējumu Vienāda garuma rokas Stiepjas uz debesīm Laužas & alkst Daudz pirkstu un nagu Grābj debesis Par daudz Vienādu cilvēku par daudz Pēc vienādas piegrieztnes šūti Aijāti un žūžoti Ar vienādu garumu Un spīdīgu adatu Alkst maiguma Tikai dažiem ir lemts Tikai spēcīgajiem Kas dzimuši laimes krekliņā ..ar tetovējumu |
||||
|
|
||||
Kā tas var būt, ka kāds grib lidot Bet tā arī nekad nelido? Kā tas var būt, ka nirējs nekad neinirst? Kā kurpnieks bez kurpēm un pavārs bez pavārnīcas Mirkļi & atspulgi vējstiklos mirst Vienkārši dzīvot Kā nebūtībā un mīkstā krēslā Ar mīkstām domām & pūkainām malām Kuras uzmācas bezkaunīgi un naivi reizē Ķirzakām ar asajām mēlēm. |
||||
|
|
||||
Rakstot tāpat kā dzīvojot vajag tikai atrast īstos atslēgvārdus. Pārējais notiks pats no sevis. |
||||
|
|
||
Mazas rokas klusi klusi Pirkstu kauli saspieduši Vārdi tā kā ēnas slīd Sejā prieka dzirkstis tvīkst Matu šķipsnu pieglaudusi Zaļā zālē iegrimušas Kailas, basas kājas mirkst Zemes balsu čukstus dzird Kušs! Runā klusāk, esi vairāk! |
||
|
|
||||||
|
|
||||
Es jums kaut ko pastāstīšu. Tā nebūs formula, tās būs tikai sekas. Ir TĀDS stāvoklis, ko var pielīdzināt apreibumam. Sākums ir visai ilgs un sarežģīts, bet sekas ir tādas kā man šovakar. Es nebiju to izbaudījusi 3,5 gadus, un šovakar es atkal tur esmu. Sekas sākas ar domāšanu. Daudz, ļoti & dažādu. Pēc tam, kad esi "uz viļņa", uzpūt burai vēju, un apkārtējā pasaule iegrimst kaut kur citur. To es saucu par "CITU LĪMENI" (iekš bio). Patiesībā šajā mirklī atnāk vaļā ļoti daudz, kas ir sasiets, bet tas ir labs nevis slikts. Tas labais plūst laukā & sāk iedarboties telepātija. Tāds, ka vienā vakarā saproti, ka visi Tavas pagātnes cilvēki atgriežas pie Tevis, un vienā mirklī šķiet, ka pasaule saplūst kopā. Caur neskaitāmām vēstulēm, labām atmiņām un mūžīgiem smaidiem. Tevī iekšā ieplūs milzu spēks & Tu apreibsti no tā, cik labi ir, ka viss ir tik koncentrēti un vienā vakarā. Es zinu, kā var šo mirkli apturēt, un ticiet man - tas ir tā vērts. Es zinu tikai divus cilvēkus, kas sanieguši ko līdzīgu, un to var piemērot "atdzimšanai no jauna". Kad sāc lūkoties pasaulē mirdzošām acīm & saproti, ka vari izdarīt daudz, jo Tevī iekšā ir spēks. To formulu es šobrīd nepateikšu. Tas ir īpašs dvēseles stāvoklis, lai to stāstītu & nepiedzīvoto grūti ir saprast. Viena gan ir būtiska lieta - Tavu bijušo dzīvju atkritumi, caur kuriem, izbrienot cauri, piekļūsti pie apskaidrības. Tas ir priekšnosacījums, lai vispār spētu runāt par formulu. Ja kadreiz izdosies ietērpt to vārdos - es noteikti par to uzrakstīšu. Pagaidām es būšu jums blakus, ja jums mani vajadzēs. It's not some place you can look for cause it's not where you go it's how you feel for a moment in your life and if you find that moment it lasts forever Trust me. It's paradise. p.s. nē, es neko nelietoju. sēžu mājās & dzeru tēju, domāju, domāju, pierakstu un daudz smaidu. p.s.2 Commenti skrīnoti, ja nu kas. |
||||
|
|
||||
Tieši šovakar par šito atminējos. Biju noslēgusi līgumu par & ar Laimi -> http://klab.lv/~lee/319181.html |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|