Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Thursday, September 27th, 2007 |
|
||
|
Neskatoties uz visu puņķošanos, vakar jutos neizsakāmi laimīga, ka noskatījos FC "Vakars" Skaista un tik ļoti,ļoti nesamāksloti dzīva filma jau labu laiciņu nebija redzēta. Tāda laba, silta un mīļa sajūta radās, pat neskatoties uz skumjo stāstu. Izgāju laukā un piezvanīju savai mammai, lai novēlētu arlabunakti. šodien dulla galva..tas no iesnām. Tēja, kaklā un degunā pūšamie man šodien labākie draugi. Rīt man jābūt veselai, atkāpšanās ceļu nav. |
||
|
|
|
||||
|
Apsoli man, ka nebaidīsies no tā, ko dzīve spēlē ar tavu mūžu. Apsoli man, ka nejutīsies nabadzīgi. Apsoli man nesmaidīt tad, ja negribas. |
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||