Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Friday, September 21st, 2007 |
|
||
Pēdējā laikā patīk laiskoties karstā, karstā vannā. Tā, ka uzreiz var sasilt pēc neapkurinātā dzīvokļa drēgnuma, tā, ka garaiņiem aplipušas vannas istabas sienas un virtuvē no mitruma apmetums no griestiem gāžas. Vakar visai šitai idillei pa vidu no deguna sāka pludot asinis, diez no kā tas vēl?! Un šīrīta apcerīgo omu par pirti vakarā pārtrauca dzēlīga doma - un kā tas būs, ja sākšu tajā pirtī asiņot, atslēgšos uz lāviņas un noasiņošu... manī pamodies mazais naPaciņš emo. ak ak |
||
|
|
||||
baigais miers ieksä. pret masinas logu sitas lietus piles,bet es siltä klusumä tuvojos izkurinàtai pirtinai,garainiemun pirtslotu zälju smarzai. gavénis. miers. nemaz nav slikti,pavisam nemaz | ||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|