Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Tuesday, May 22nd, 2007 |
|
||
|
Vispār čābīgi - norāvu alerģiju no tās brīvdienu saules. Vakarnakt ods iekoda labajā papēdī, un tas ir sapampis, tiesa gan - no rīta atrāvās no čības un krietni sabojāja savu veselību (jebšu viņam tādas vairāk nav), un garīgais arī krietni zem nulles.. Ir lietas, par kurām domāt negribu un arī nevajag. Brīžiem liekas, ka esmu ļoti slikts cilvēks, bet visiem jau nekad nebūs pa prātam. Gribas ko lielu un skaistu (ziloni nepiedāvāt!), gribas vienkārši būt. Bet, ja nodarbojamies ar pašsuģestiju - man iet labi. |
||
|
|
|
||||
|
Baigais vārds, ne? SACENSĪBA. Censties un īties. bet vispār man tas pietrūkst. Anglenē nekādu testu, nekādu eksāmenu nav - sāk kļūt pat garlaicīgi. Gribas vislaik kaut kā pierādīties pati sev, ka varu to un varu šito. Pilnībā apbēdināja fakts, ka mana noskatītā studiju programma vispār izņemta no apgrozības (tā vietā uztaisītas divas jaunas - stulbie kapitālisti!), esmu laikam nogurusi no rutīnas - nekā nedarīšanas.. Pietrūkst asuma. |
||||
|
|
|
||
| Kas jums sniedz piepildījumu??? Kas tas ir, no kā jūs gūstat gandarījumu, lepnumu par sevi, iedvesmu un visu pārējo??? | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||