Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Saturday, January 13th, 2007 |
|
||
Ha! Atvadu tusiņš nu cauri. Nepagāja ne diena, ka atkal esmu darbā. Tajā pašā. Dīvaini gan te - neviena nav, kluss un tumšš. Jāsaņemās un jāpastrādā. nav tak nemaz tik grūti. |
||
|
|
||
Un vēl man ir jauna frizūra. Tāda solīda, bez ierastajiem trakajiem griezumiem. Meitene pēc manis sev pasūtīja tādus matus kā man. Gaidot kārtu laikam iepatikās. Promejot frizierītis mani atvadoties nosauca par skaistulīti. |
||
|
|
||
Vakar man uzdāvināja Andreju, kuru pat uz brīdi biju aizmirsusi RedFredā uz galda. Viesmīles teica, ka Andrejs ir diktam smuks, es smaidīju un biju lepna. Pēc tam Andrejs iepazinās ar Mi6 darboņiem un kādu brīdi pavadīja virtuvē pie izlietnes. Tikmēr es apakšstāvā dziedāju no visas sirds. Tik ļoti, ka šorīt biju zaudējusi balsi un varēju tikai pasēkt. Tagad viņš sēž uz palodzes un skatās uz vēju. Tā, lūk, mums ar Andreju iet. |
||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|