Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Tuesday, November 21st, 2006 |
|
||
| Džeina mani ir samaitājusi: ikreiz, kad ēdu zupu, atceros teicienu, ka tā ir vienīgā lieta, kas vēl ir laba atsildīta. Es jau saprotu, ka harčo bļodā es laimi tāpat nesaskatīšu, bet ikreiz domāt par atsildīšanas procesu ēdot, nav gluži tā labākā pieeja. | ||
|
|
|
||
|
Sammitā visi dzīvosimies pa Teiku un Purvčiku, skaidrs?! Vai ta mazums tur bodīšu - Alfa, Domina..ielu ar daudz, dažas pat milzīgi lielas un garas.. A to visi kliedz, it kā kāds gaisu būtu atņēmis.. Piespiedīšu sev patikt mārketiem un tādām figņām, gan jau jūs bez daļas Rīgas arī iztiksiet. Galvenais nezaudēt paniku! |
||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||