Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Saturday, October 14th, 2006 |
|
||
|
Ja nu es tagad nomirstu, tad tas ir īslaicīgi. No tās dziras, ko sev šodien uztaisīju. Arī gribi? Tad jādara tā- piepildam katliņu ar ūdeni, un beram iekšā: 1 riekšavu pelašķu, 1 -kumelīšu, liepziedu, aveņu lapu, melleņu, asinszāļu, mālēpju, zemeņu lapu un piparmētras, pāris šķipsnas ķimeņu un labi daudz - mežrozīšu augļu. Tad liekam katlam vāku virsū un vāram, kamēr puse pazudusi. O jā - sūra. Pret vakaru, kad ķermenis būs ticis galā ar litru, drīkst arī uzēst no ķīniešiem atnestās nūdeles ar asu mērci (lasi vēlreiz: A S U). Un tad apsveram iespēju dzert vīnu. Ak jā - nekādā gadījumā neatsakaties no lutināšanas, pat tad, ja uz doto brīdi esat gatavi to cilvēku nahrenizēt vispār. Nu, vai nav jauks miršanas scenārijs??? Galu galā - dzīve ir sūds un saule ir lampa. Wiiiii!!!! Man iet labi, pat neskatoties uz to visu. Paldies par uzmanību! |
||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||