Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Thursday, June 1st, 2006 |
|
||
|
Šorīt Depeche Mode lieliski saskan ar lietu, kas sitas pret palodzi. Laikam nav ne vainas. Drusku stihiski, un man tas patīk. Pilnai laimei uztaisīju vēl kafiju ar pienu un cukuru savas ierastās zaļās tējas vietā. Likumi ir domāti, lai tos pārkāptu vai arī..izmantotu. Es atļaujos savējos mazdrusciņ neievērot. Patiešām nezinu, vai laiks ir pie vainas, bet šorīt kaisle pati laužas uz āru. |
||
|
|
|
||
| Žēl sametās nabadziņu. Kurjers atbrauca galīgi izmircis, rociņas sarkanas, tādas trīcošas..Raksta savu lapeli, nevar pat parakstīt..Iedevu savu pildspalvu, jo viņējā izmirkusi līdz nerakstīšanai.. Visu laiku pats trīc nosalis.. zelta gredzens uz vidējā pirksta tikai mirdzēja neparasti spoži.. | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||