Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Tuesday, May 23rd, 2006 |
|
||
|
Var jau būt, ka esmu kaut kad šito teikusi..bet atkārtot arī nebūs grūti.. Vēl aizvien uzskatu, ka tas kadrs filmā "Lielās cerības", kur tajā vecajā mājā pie strūklakas satiekas maza meitene un tik pat apjucis puika ir viens no erotiskākajiem, ko man nācies redzēt..Lūpas, ūdens strūklas, tuvums, mēles un apjumkums.. |
||
|
|
|
||
| Saķiķinājos par to, ka pie tualetes durvīm ir piesprausta lapiņa, uz kuras jāraksta viss, ko nedrīkst aizmirst, braucot atvaļinājumā. Šis tas ir ar vareno humora devu, piemēram, 8 maisi priekš smiltīm. Uz jautājumu, priekš kam smiltis? Atbilde: lai vējš telti neaiznes pa gaisu, vajadzēs nostiprināt. Nu tātad - izskatās, ka es braucu vēja medībās. Un vēl izskatās, ka tās nedēļas laikā ārpus civilizācijas varēšu atslēgties no visa, kas sakāpis uz nerva Rīgā. | ||
|
|
|
||
| Es vēlos būt laimīga. | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||