Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Thursday, February 23rd, 2006 |
|
||||
|
1944 gads. Divu karojošu pušu pārstāvji nokļūst pie vientuļas sievietes meža vidū - vienu tā ārstē, otrs ir dezertējis. Katrs runā savā valodā. Somu. Sāmu. Krievu. Absolūti kolorīti, lai neteiktu vairāk. Ko tik smieklīgu un tai pat laikā nopietnu sen nebiju skatījusi. Veikko: mani sauc Veikko, viņu Anii,un kā Tevi??(draudzīgais soms) Ivans: Pašol ti! Veiko: Prieks iepazīties, Pašolti! ...Un tā nabaga Ivans visu filmu tika saukts par Pašolti... Anii: Pašolti, Tu atkal iesi lasīt tās sēnes?? Nu viņas taču ir indīgas, neēd viņas, Pašolti! Veikko, Pašolti aizgāja lasīt sēnes, viņš tiešām grib nomirt.. Nabaga Pašolti.. Filma kā oga. Nu tik..tik...mmmmm..:)) |
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||