Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Wednesday, March 9th, 2005 |
|
||||
Naktī gāju meklēt cilvēkus. Lai atgrieztos realitātē. | ||||
|
|
||
Nu kāpēc es reizēm esmu tik stulba??? Piņķerējos lietās un domās, kurām jāatļauj notikt tāpat. Kāpēc, pie labākās apziņas un idejas, vienalga daru idiotiskas lietas? Pati sevi nesaprotu. Taisu ar sevi baigāko konfliktu augšā. Un visu to labi zinu, ka man nevajag. Dažreiz aizkrīt ciet. Labi, ka tikai dažreiz... |
||
|
|
||||||
Kārtoju sevi. Izdzēšu vecos ierakstus no savas atmiņas. Nodarbojos ar sevis salikšanu kopā no maziem gabaliņiem. Laikam jau vajag tādas dienas kā vakar, kad uz sevi sabļāvu, lai pārliecinātos, ka patiesi ir labs tas, kas tiek līmēts kopā, ka būs stiprs, un tik ātri atkal nevajadzēs no jauna sevi salīmēt. Vakar sevi izvedu no pacietības, no miera un labsajūtas. Nu takš - speciāli! Lai sevi drusciit pamocītu. Galu galā - lieliski izliku visu ārā un pametu dzēšanai... Sodien līmējam, zīmējam un smaidam. Beidzot atkal pēc 24h partraukuma...(= |
||||||
|
|
||
Jūtu, ka manis bija par daudz. | ||
|
|
||
Uuuiii..sitais gan labs..Man viens koleega atsūtīja, bet nenocietos, jo dikti skaists...(= http://www.gprime.net/images/sidewalkch Njaaa..acīm redzamais - neticamamais... |
||
|
|
||
Liels, tukšs un draudīgs vakars. Negribās to iekšā laist pa durvīm. | ||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|