Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Friday, March 4th, 2005 |
|
||||
| Šorīt, pamostosties un izstaipoties, notika kaut kāda mistika...Manu kreiso kāju cuaršāva TĀĀAAAdas sāpes, ka varēju tikai ātri, ātri pakliegt : au, au, au, au....Kāju pakustināt nebija iespējams..pat nezinu pēc cik minūtēm sāku šamējo just...Kaut kādā veidā atkliboju līdz darbam, un jūtos laimīga, ka ir jālabo atskaite...Sodien ar staigāšanu ir uz Jūs...Briesmi, briesmi... | ||||
|
|
|
||
| Hi hi hiiii!!!Es tiko nejausi gaju pie prieksnieka un iegaju tada mirklii kad viņš reaali džaivo pie skaļa muzona..Rokas pagaisu, ar aižmiegtām aciim un smaidu pa visu seju...Saaku smieties..viņš ar!!! Super bija!!! Kaut ko tadu pirmo reizi redzeeju no tik ietureetaa un solīda cilveeka...(= | ||
|
|
|
||||
|
Septinji ruukjiishi dodas uz darbu. Sniegbaltiite pavada vinjus liidz durviim. 1. ruukjiitis: - Uz redzeeshanos, miiljaa Sniegbaliit! Tu esi tik skaista,un tu tik garshiigi gatavo! Kaa es gribeetu vakarinjaas apeest tavu fantastisko aabolkuuku! 2. ruukjiitis: - Negarlaikojies, daargaa Sniegbaltiit! Tev ir tik prasmiigas rokas, uzshuj man, luudzu, jaunu kamzoliiti un cepuriiti! 3. ruukjiitis: - Lai tev jauka diena, skaistaa Sniegbaltiit! Tu esi tikpat skaista kaa pukjes muusu daarzaa, kuras tu ik riitu aplej ar savaam chaklajaam rocinjaam! 4. ruukjiitis: - Neskumsti viena pati, burviigaa Sniegbaltiit! Vakaraa,kad atgrieziisimies, mees ar lielaako prieku noklausiisimies tavu jauno dziesminju! 5. ruukjiitis: - Tiekamies vakaraa, chaklaa Sniegbaltiit! Kaa mana patiik peec darba dienas apgulties gultaa, ko tu esi tik ruupiigi saklaajusi! 6. ruukjiitis: - Lai tev sauliite shodien spozhi spiid un veejinjsh maigi puush, jaukaa Sniegbaltiit! Mees tagad veel vairaak miilam savu naminju, kuru tu tik kaartiigi iztiiri katru dienu! 7. ruukjiitis: - Uz driizu tikshanos, labaa Sniegbaltiit! Man taa garsho tava mezhroziishu teeja ar avenju ievaariijumu! Sniegbaltiite (aizverot durvis): - Zajebalji... |
||||
|
|
|
||
| Man patīk sevi dedzināt. Ne tiešā, bet pārnestā nozīmē. patīk izdzīvot dzīvi līdz mielēm...Un reizē sadegt ar to. Sadegt ar kaisli un spožu liesmu... | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||