[Man šķiet, ka] tas ir viens no laba literārā darba kritērijiem - katrs tajā var atklāt kaut ko savu. Proti, viennozīmīgums un plakātiskums ir literāra darba nāve.
Ja Tu runā par veidu, kādā notiek literāra darba analīze un tās pasniegšana - tad, jā, nereti analizētājs grēko ar savas visvarenības apziņu, respektīvi, pasniedz savu skatījumu kā vienīgo un pareizo. Bet fakts, ka pastāv dažādi skatījumi un tiek pausti publiskajā telpā, ir tikai apsveicams.
(
Lasīt komentārus)