Varbūt Kauliņam tomēr nevajag rakstīt: var sanākt kā Ģirtam Koknēvičam (Ģirta Koknēviča dzeja ir viņa paša tiešā runa pasaulē un par pasauli. Skaudri patiesa un mīlestības pilna. Dzeja, ko neiespaido dzejas procesu straumes, tendences un modes vēji un kuru tās autors ir pārvērtis dziesmās un arī pats izdziedājis. Māksliniece Zane Ernštreite - tā jr.lv)
Ko es gribēju teikt - mēsls. Aptuveni tikpat labs, cik mani dzejoļi.
NN - nedēļas nogale. Pārvācos. Man ir: 4 mašīnas mantu un vēl bikiņ. Bikiņ - viena galda virsma, kas manā autiņā neiet, un tāpat - viens gultas gals. Gultu ar trešo reizi salieku jau bez čakarēšanās. Tiesa gan, jaucot arī optimizēju. Nākamajā reizē būs problēmas ar dažām koka skrūvēm.
Iepriekšējā attēlā - mana vecā jaka. Caurumi ir sirds rajonā, ir arī uz elkoņiem. No tās reizes, kad ar 50 km/h nolikos pāri stūrei.
Atradu palielu zirnekli - bija reakcija no manas puses. Ne pārak skaļa gan. Bildē - zirneklis un zviedru armijas zābaks.
| 7d | 1d | 2d | 3d | 4d | 5d | 6d |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | ||
| 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 |
| 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 |
| 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 |
| 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |