Mans emocionālais es.

Varbūt Kauliņam tomēr nevajag rakstīt: var sanākt kā Ģirtam Koknēvičam (Ģirta Koknēviča dzeja ir viņa paša tiešā runa pasaulē un par pasauli. Skaudri patiesa un mīlestības pilna. Dzeja, ko neiespaido dzejas procesu straumes, tendences un modes vēji un kuru tās autors ir pārvērtis dziesmās un arī pats izdziedājis. Māksliniece Zane Ernštreite - tā jr.lv)

Ko es gribēju teikt - mēsls. Aptuveni tikpat labs, cik mani dzejoļi.