Mans emocionālais es.

Biju nonācis pie māmiņas nopirktās mājas kraujas krastā, kurai klāt nāca pavisam nedaudz lietojamas zemes, bet arī ar zāli apaudzis ceļš, kas veda lejā gravā kā kārtīgs serpentīns. Turp nogājis redzēju stāvam auto vai divus, par kuriem zināju, ka tie pieder kādiem krieviem, kas brauc ar kajakiem vai ko tādu pa krāčaino upi, kas bija aptuveni Gaujas platumā pie Siguldas. Pašus neredzēju, tikai zināju; tāpat zināju, ka Anetes tur nebija. Kaut kur turpat maza uzkalniņa stāvēja plata gulta, kurā pavērtām kājām gulēja kāda gaišmataina sieviete ar bargu skatu. Es viņu ieguvu.