Šķiet, ka esmu kļuvusi absolūti vienaldzīga pret jebkādām norisēm kultūras jomā, kaut gan apmeklēju dziesmu un deju svētkus. Esmu kļuvusi mierīga, izolēta, man pat nav nepieciešama kāda doma, kas ieaijātu.
Iekšēji jūtu, ka man nepieciešamas privilēģijas, piemēram, katru rītu mosties deviņu skaistu, caurspīdīgos lakatos tērptu sieviešu ielokā. Tad viņas man pasniegtu ikrīta augļu kokteili, apkārt valdītu salda erotiska spriedze, kas ļautu nedomāt, atslābt un mierīgi pielieties.
Neiešu rīt uz bērēm, bēru rituāli ir dzīvo sadomāti un relatīvi, es tajos neatvados no aizgājēja, man vienkārši paliek slikti. Iedegšu svecīti un padomāšu labas domas. Vsjo.