mizantropei наплевать

April 8th, 2010

10:58 am

"Mņe, požaluista, kofe. Nazvaņije ņeznaju, nu tam na upakofke ņegr s krasnoi šapočkoj."

:D

08:13 pm

Mana mīļā māmiņa šodien atnāca pie manis pusdienās, par to biju neparasti priecīga un gandarīta.
Viss ir tik labi, tik labi, kamēr viņa nesāk manī urbties un šķērzt vaļā.
Šodien viņa man pateica, ka pēc manām lūpām var redzēt manu izvirtību, kaislību uz visu, visu darīt līdz kliņķim.

Tā bija nožēla par manu dzeršanu, bet prieks, ka vairs nepinos ar narkotikām.

08:36 pm

Tādi erotiskie sapņi rādījās, ka kauns pilnīgi pašai no sevis!

08:43 pm

Taisnīgums ir vienīgi derīgs ļoti ierobežotā pasaulē. Pat ja mans taisnīgums nevienam nav derīgs un vajadzīgs, neko citu piedāvāt es vienalga nevaru.
Neviens mani neglābs.


09:09 pm

Ir dienas, kad man gribas pilnā balsī raudāt, bet nekas nesanāk. Man vienmēr bija šķitis, ka nekad nepaliekam pārāk veci, stīvi, pārāk pieredzējuši, lai raudātu.
Un tad ir skumji no tā, ka nevar paraudāt.

09:59 pm

Ja katru dienu skaties uz jūru, sāk likties, ka pasaulē nekā cita nav.

10:31 pm

Uzgriežu skaļāk mūziku, izeju uz balkona un apsēžos uz palodzes, šupoju kāju, smēķēju un dzeru sablenderētas upenes kļavu sulā (multitasking, blad).
Ir vakari, kad šķiet, ka viss ir lieks un bezjēdzīgs, nebaudāms, debīls un tikai nosodāms, ir sajūta, ka kāds man nojaucis pamatus zem kājām. Bet tad atkal ir vakari kā šie, kad esmu piepildīta, mierīga, nesatricināma.

Vēl jaunie krievi uzbliež salūtu.


10:46 pm

Tā kā man ir psihozes izraisīti atmiņas traucējumi, tad bez Cibas ar mani būtu pizģets.

11:03 pm

Mani nepamet aizdomas, ka esmu nodzīvojusi kādus 63% no man atvēlētā laika.

(dziesma Jums)

11:48 pm

"Vai kādreiz jūs, skatoties televizoru, esat uzslēguši kanālu, pa kuru parasti itin neko nerāda (ja neskaita pelēkas švīkas), un pēkšņi ieraudzījuši datorspēles pārraidi, kāda cilvēka datorspēli televizora ekrānā? Neesat? Tas nav iespējams? Bet šāds gadījums tomēr ir bijis (pat vairākkārt)."

Man tā ir bijis!
Powered by Sviesta Ciba