08:13 pm
Mana mīļā māmiņa šodien atnāca pie manis pusdienās, par to biju neparasti priecīga un gandarīta.
Viss ir tik labi, tik labi, kamēr viņa nesāk manī urbties un šķērzt vaļā.
Šodien viņa man pateica, ka pēc manām lūpām var redzēt manu izvirtību, kaislību uz visu, visu darīt līdz kliņķim.
Tā bija nožēla par manu dzeršanu, bet prieks, ka vairs nepinos ar narkotikām.
08:43 pm
Taisnīgums ir vienīgi derīgs ļoti ierobežotā pasaulē. Pat ja mans taisnīgums nevienam nav derīgs un vajadzīgs, neko citu piedāvāt es vienalga nevaru.
Neviens mani neglābs.
09:59 pm
Ja katru dienu skaties uz jūru, sāk likties, ka pasaulē nekā cita nav.
10:31 pm
Uzgriežu skaļāk mūziku, izeju uz balkona un apsēžos uz palodzes, šupoju kāju, smēķēju un dzeru sablenderētas upenes kļavu sulā (multitasking, blad).
Ir vakari, kad šķiet, ka viss ir lieks un bezjēdzīgs, nebaudāms, debīls un tikai nosodāms,
ir sajūta, ka kāds man nojaucis pamatus zem kājām.
Bet tad atkal ir vakari kā šie, kad esmu piepildīta, mierīga, nesatricināma.
Vēl jaunie krievi uzbliež salūtu.
10:46 pm
Tā kā man ir psihozes izraisīti atmiņas traucējumi, tad bez Cibas ar mani būtu pizģets.
11:03 pm
Mani nepamet aizdomas, ka esmu nodzīvojusi kādus 63% no man atvēlētā laika.
(dziesma Jums)