02:14 pm
Vai arī citās darba dienās ārā ir tāds laiks kā tagad?
Es nekad nepamanu, jo līdz pustumsai burzos pa telpām ar aizvērtām žalūzijām.
Šodien es patvaļīgi paliku mājās.
02:20 pm
4dien man fotosesija. Baltā kleitā. Hahahahahaha.
02:38 pm
страдать будешь как все
04:49 pm
Man ar nolūku ap kaklu viemēr ir tukša ķēdīte, doma bija tāda, ka gan jau kaut kad kaut kas tāds zīmīgs/svarīgs/simbolisks uzradīsies, ko varēšu tur iekārt. Pasūtiju sudraba kulonu ar gravējumu aizmugurē.
05:16 pm
Definējiet, kas ir cilvēks?
05:24 pm
Viņš apzinās, ka spēj būt, piemēram, garīgs vai nelietīgs, vai greizsirdīgs tikai tad, kad pārējie viņu par tādu atzīst. Lai es iegūtu jebkādu patiesu atziņu par sevi, man ir nepieciešams iziet caur citu uztveri. Tas ir obligāti nepieciešams nosacījums manai eksistencei — tāpat kā, starp citu, sevis reklamēšana. Šai gadījumā vienlaikus ar manas intimitātes atklāsmi man atklājas citu intimitāte, kas domā un grib būt tikai par vai pret mani. Tādējādi mēs uzreiz atklājam pasauli, ko nosauksim par intersubjektivitātes pasauli, un tieši tajā cilvēks lemj, kas ir viņš un kas — citi.
05:32 pm
"Pamestība nozīmē, ka mums vieniem pašiem jāizvēlas, kādi būsim. Pamestība pastāv kopā ar bailēm. Tas nozīmē, ka mēs rēķināmies tikai ar to, kas atkarīgs no mūsu gribas vai arī no tādu varbūtību kopuma, kuras padara mūsu rīcību iespējamu. Kaut ko vēloties, vienmēr pastāv varbūtības elementi.
Es varu rēķināties ar kāda drauga ierašanos. Šis draugs brauc ar vilcienu vai ar tramvaju; jāpieņem, ka vilciens ierodas noteiktā laikā, ka tramvajs nenoskrien no sliedēm. Es palieku varbūtības sfērā; bet ar varbūtībām ir jārēķinās tikai tādā mērā, kādā mūsu darbība ietver sevī šo varbūtību kopumu. Tiklīdz mana rīcība vairs pilnībā neiesaista manis aplūkotās varbūtības, man par tām vairs nav jāliekas ne zinis, jo nekāds Dievs, neviens nodoms nevar pasauli un visas varbūtības pielāgot manai gribai."
05:47 pm - Man nav atskaites punkta.
Pēdējo gadu ļoti slikti izjūtu laika plūdumu. Notikumu laiki pārklājas un mainās, es palieku diezgan nesakarīga, saturiskā ziņā parādās neizskaidrojami pārrāvumu. Viss manā galvā sāk pastāvēt vienlaicīgi. Viss saplūst un zaudē jēgu.
07:53 pm
Rakstītā valoda dzīvē ir svarīgāka.
08:25 pm
Ziema beidzas pēc svētkiem, pāri paliek tikai čīkstēšana un auksts laiks.
08:37 pm
Viņa saka, ka priecājas no sirds, ka mani ir satikusi, bet tā nedrīkst, mani tas biedē, jo šie vārdi uzliek man pienākumus, tie dzen mani stūrī un sasien rokas aiz muguras. Tas viss iet nepareizās sliedēs.