mizantropei наплевать

February 28th, 2008

12:02 am

Uzrakstīju priekš vecākās māsas dzejas un lugas analīzi. Diemžēl nejūtos tik labi kā biju plānojusi.
Patstāvīgs nogurums un stress. Sev liekos slimīgi nenoturīga - "apdauzīta dīvaine" kā māte mēdz paņirgāties.

12:12 am

Ir cilvēki, kas, pēkšņi nokļuvuši ārkārtējās situācijās, atkal un atkal izrādās apjukuši, neveikli un bezpalīdzīgi - stāv, kaut ko murmina, domā, ko darīt, bet pa tam jau apvainoti, piekauti un aplaupīti...
Skumji.

12:37 am

Iešu tagad pagulēt vannā, uzsmēķēt un tad jau laikam gulēt.
Vienmēr šinī gadalaikā man gribas atrasties satrunējušā vasaras mājā, kur ir iekurts kamīns un ieslēgti pāris sildītāji, sasegties ar vecām armijas jakām, kas ož pēc pelējuma, lai vai kā smaku censtos aizdzīt, un dzert karstu tēju, ko pagatavojis kāds ļoti mīļš un allaž klusējošs labvēlis. Diemžēl dzīvoju es daudzstāvu namā ar centrālapkuri kopā ar Slaviku, kurš man riebjas, jo domā vienīgi par naudu un savu stāvokli sabiedrībā, un ļoti daudz runā par šīm tēmām.
Powered by Sviesta Ciba