mizantropei наплевать

July 11th, 2007

02:33 am

Bildītē viņa skumīgi smaida, pievērusi acis pusmiegā, un it kā jautā – vai tā ir labi? Nevar aizbēgt, var tikai atkāpties. Miesa izgaro un no rīta atdzimst, bet atmiņas samezglojas un sūrst. Viss ir pārāk vienkārši.
Šodien lietus laikā daudziem cilvēcīgs vājums visas lielās draņķības priekšā.
Current Mood: depressed

02:48 am

'Es pašlaik gribētu aizbraukt uz Krimu, ar labiem draugiem. Atpakaļceļā, protams, bez... Tad vienkārši atlūzt (ar žestu) un būt mājās. Visdrošāk es jūtos viena, kad esmu mājās, un savās mājās es parasti esmu viena.'

03:09 am

Šādi laika apstāļi atgādina franču rakstnieces Žanīnas Buasāras romānu noskaņu. Tik maigi.

01:26 pm

Vispār esmu tikai tikko pamodusies un jau pirmais rīta kokčiks pusē, šodien neko citiem noderīgu nedarīšu, tapēc jau somā ieliku pēdējo Kurta Vonnegūta grāmatu, cigaretes, nedaudz alkohola un iešu uz jūru.
Current Mood: creative

11:37 pm

Drausmīgās sāpes mani beidz nost, bļāvu un raudāju, tagad esmu pilna ar pretsāpju līdzekļiem, iegādājos pat špricējamo Tramadolu, bet zinu, ka šonakt labi gulēšu. Padzēru kurantu, tad sapratu, ka nemaz vairs nevēlos to dzert, pārāk daudz atmiņu.

11:49 pm

Kick ass! :]
Previous Day - Next Day
Powered by Sviesta Ciba