01:03 am
Man nevajaga daudz. Šodien bija skaistākā un vispiepildītākā diena [bez alkohola]šajā gadā.
01:06 am
Es vakar kārtējo reizi nevarēju iemigt, sēdēju savā gultā, smēķēju un tikai tad pavēros apkārt, jo bezmiegs aizdzen ikdienas steigu. Istaba, kurā es nakšņoju, ir liela, tās griesti un sienas ir pilnīgi baltas, logu rāmji, balkona durvis, skapis un grāmatu plaukts ir tumši zilā krāsā un grīdas segums ir melns, kas pie velna to tādu ir samālējis?! Mana gulta ir sarkana, ar triju veida klaunu attēliem, blakus gultai, tik glīti ir novietots mūzikas centrs, kas nedarbojas, es zinu, ka pie otras sienas ir jābūt vēl vienai gultai, kur kādreiz gulēja mana vecākā māsa, bet to nevar redzēt, jo tā ir tik dziļi aprakta dažādu mantu kaudzē, vēl te ir daudz kastes, kurās ir saliktas mantas prom vešanai, tās jau tur stāv gadiem. Vienīgais, kas šajā istabā vienmēr ir kārtībā ir grāmatu plaukti un mana gulta. Izejot no istabas, sākas koridoris, kas stiepjas līdz dzīvokļa otram galam, līdz otrai istabai, kur tagad saldi guļ vecākā māsa ar puisi, tā ir vismājīgākā telpa dzīvoklī, tā ir pārpildīta ar grāmatām, kas ir tikai par karu, kultūru un mākslu, grāmatu plaukti ir spilgti oranži, bet grīda atkal melna, 1/3 istabas platības aizņem milzīgā gulta, bet visur citur mētājas neierāmētas gleznas, galds pie loga ir nokrauts ar krāsām, papīriem, otām, visas krāsa ir vaļā, liekas, ka tur kāds,t.i. mana māte, vēl tikko būtu gleznojusi. Bet tā nav. Sienas nevar redzēt, tās klāj gleznas un man nepazīstamu cilvēku fotogrāfijas, laikam māte tās tur izvietojusi ar īapšu nozīmi. Koridorī atrodas divas antīkas, ķirmju sagrauztas kumodes, māte nekad neļāva tās izmest, tās ir nokrautas ar dokumentiem, visādām nevajadzīgām, bet mīļām lietām, es bieži rakājos šo kumodu atvilknēs, jo tur ir manas mātes un tēva jaunības bildes, kurās viņi vēl ir laimīgi un varbūt pat vēl mīl mūs un viens otru. Mans tēvs jaunībā līdzinājās Džonijam Depam. [pasmaidu]
Virtuves kā tādas atsevišķas telpas nemaz nav, jo sienas ir izlauztas, gandrīz pie pašiem grieztiem ir nelieli plaukti, kuru saturs man liek atcerēties, ka mans tēvs ir ne tikai alkoholiķis un narkomāns, bet arī talantīgs tēlnieks. Viņš tikai sapisa savas iespējas.Man riebjas mans dzīvoklis, tas ir pārlieku pilns ar atmiņām un visu, kas reiz bijis. Man riebjas devītais stāvs, īpaši liela vēja laikā, kad visa māja šūpojas un vienmēr ir tik sasodīti auksts vai pilnīgi pretēji - karsts. Vienīgais, es dievinu vannu, kurā guļu stundām ilgi, pavērusi durvis, lai pārredzētu virtuvi, lai zināt, ka neesmu pavisam viena. Where did I go wrong?
02:24 am
Ir tik sasodīti auksti un nevar iemigt.
02:34 pm
Man vairākās vietās asiņo seja. Nesaprotu kapēc.
06:05 pm
Nokrāsoju sarkanus nagus un iešu tagad uz jūriņu, piedzerties, protams.
Atkal liekas, ka kāds stāv aiz muguras un lūr pār plecu.