07:50 pm
vismaz šonakt varu caur loga rūti raudzīties uz kaimiņsētas ābelēm, kurām baltas, nosirmojušas rokas, uz ielas laternām, kuru gaismā lēni krīt sniegs. varbūt varu mazliet klusi raudāt, ar savām aukstajām rokām pieskaroties stiklam, kura molekulas sastingušas ziemas atvestās absolūtās abstraktās nulles priekšā, kliegt aiz mazā izmisuma, bet zinu, ka nesadzirdēs neviens princis baltā zirgā un nenāks mani glābt, tamdēļ tā vietā smaidu patiesi un apzinos, ka nemaz nevajag tās skumjās acis man.varu pievērt acis un pieskarties tev domās, noglāstīt un elpot uz tava kakla, guļot uz tavas labās rokas, lūkojoties uz tevi ar siltu skatienu. varu nelikties par tevi ne zinis.
tagad es dejošu, goda vārds, un pie velna jūs visus!
rīt es jūs mīlēšu atkal.