mizantropei наплевать

December 14th, 2006

10:16 pm - Я выключаю телевизор, я пишу тебе письмо..

Skaista, gudra, jūtīga un emocionāla. Gudra, jo zina, kā priekšā atvērties un uz kuru savas durvis nekad nevērs vaļā. Gudra, jo neklaigā, prot savaldīties, kad tas ir nepieciešams. Acis, galvenais ir acis. Pēc tam seko krūtis un dibens, mugura. Kakls, kājas. Labi, tas vairāk saistīts ar fizisko pusi. Jā - tumši mati, protams, no dzimšanas. Tad viņai vēl jābūt čaklai un strādīgai. Vai Tev tāda ir?

Gribi pārliecināties par cilvēka patieso dabu[?] - ņem un piedzirdi viņu. Un tad viņa būtība atklāsies visā savā krāšņumā.
Katram cilvēkam ir sagatavota sava izrāde, dažās izrādēs viņa tēlo lepno iedomīgo dāmu , bet citās mazo,naivo, smaidīgo meitēnu. Kādreiz izrādei pienāks beigas un viņa parādīs savu patieso dabu , bet tas būs tikai tad, kad meitene pati sapratīs, kurš viņu ne tikai draž, bet arī mīl. Kuram varēs piespiesties vai satver aiz rokas un tēlot, ka nemaz nav bail, ka viss ir "bumbās", ka nekas nelauž.

ļoti daudz , daudz solījumu
un es visu laiku apsolos laboties.

publiski solījumi jau tā nemaz neder.

bet tik un tā...
Мы ждем перемен.

10:35 pm - Ardievu jūs stulbie agregāti!

Šodien es jūtos neaprakstāmi nabadzīga un bagāta vienlaicīgi. Man jūs neviens vairs nekad un neko nenozīmēsiet. Es vairs negribu nevienu. Un zinat, tas ir tik pizdata viegli. Nekādu saistību, sarunu, jūs mani vairs morāli nedrāzīsiet, nekādu jūtu, no visa un visiem pieklājīga distance un tikai trula uzdzīve!
Es jau tā esmu kādu atkal pielaidusi par tuvu, bet vēl to nenožēloju, eņģel. Es esmu kafija, Tu cigaretes, mums pa vidu alkohols un visa dzīve ir viena nolāpīta industrija.
Powered by Sviesta Ciba