12:24 am - Uz brīdi man likās, ka tas ir tikai sapnis...
Rīt no rīta man atkal nāks miegs. Es jau zinu. Zinu tās sešdesmit piecas minūtes no manas dzīves nākotnē. Trīs reizes nospiedīšu modinātāju, kas pēc desmit minūtēm zvanīs atkal. Ceturtajā reizē es nospiedīšu pogu, kas to apklusina pavisam. Jo es zināšu, kaman vairs nav laika. Un aizmigšu no jauna. Pamodīšos pēkšņi pēc pusstundas un nolikšu basās pēdas uz aukstās grīdas. Apziņa mazliet noskaidrosies, tomēr acis es vēl neatvēršu. Satveršu seju plaukstās, mirkli grasīšos aizmigt tāpat – sēdus, tad izberzēšu acis un celšos kājās. Ja es zinātu, kur ir visas manas drēbes un ko es vispār šodien gribu vilkt mugurā, gaismu es nemaz neieslēgtu. Bet es nezināšu. Brīdi turēšu acis ciet cieši aizmiegtas, kad spožā gaisma lauzīsies tajās caur katru sīkāko spraudziņu. Tad es pēkšņi sapratīšu, ka vispirms ir jāiet mazgāties un līdz vannas istabai es ceļu atradīšu tāpat. Tumsa. Kaut arī tikai uz brīdi.. Man tagad nāk miegs.[...]
sleepy
apathetic
loved
sad